Mans draugs un kolēģis Valdis, šķiet, dzīvo ideālu dzīvi. Viņa karjera strauji attīstās — nesen viņš ieguva direktora vietnieka amatu. Viņš dzīvo skaistā dzīvoklī Rīgas centrā, brauc ar dārgu mašīnu un mīl mūziku. Bet viņa privātā dzīve nav tik veiksmīga — viņam neizdodas veidot nopietnas attiecības un precēties.
— Kā ar Daci, to jauko meiteni, ar kuru tu satikies? — reiz pajautāju es.
— Mēs esam beiguši attiecības. Viņu it kā ļoti saistīja doma dzīvot manā dzīvoklī.
— Tā taču ir normāla lieta! Gads kopā ir laiks, lai attiecības virzītos tālāk. Tev jau 37, kad plāno ģimeni un bērnus?
— Es vienkārši nebiju gatavs kopīgai dzīvei, — sacīja Valdis. — Lai kopā dzīvotu, cilvēkam ir jāzina otrs kārtīgi.
— Tu pavadīji ar viņu gadu, kas bija pietiekami, lai iepazītu viņas raksturu un paradumus.
— Varbūt es nepamanīju svarīgākās lietas, — viņš nopūtās. — Viņa to nesaprata un aizgāja prom.
Es atcerējos, ka pirms Daces Valdim bija cita meitene — Alina. Stipra sieviete, laba saimniece, kura arī kādu laiku dzīvoja kopā ar viņu. Taču kopā ar viņu mājās pārcēlās arī viņas sunītis. Un tieši tad sāka rasties problēmas. Valdim bija svarīgi saglabāt viņa ierakstus un ģitāru, un viņš centās izvairīties no iespējamām problēmām ar suni….
